E-lietu dienasgrāmata

Pēdējās dienās ļoti interesanti ir kļuvis vērot sacensību par pirmajām vietām t.i. dārgākajiem spēles Monopols lauciņiem Monopola Pasaules versijas balsojumā. Es arī šaubījos, vai Rīga izcīnīs vietu 20-niekā, bet nu jau sākusies reāla cīņa par 3nieku. Nepārspēta 1. vietā ir Monreāla (Kanāda) ar 4,6% (starp citu, bija 4,7%), otro vietu pēkšņi ir iekarojusi Stambula (Turcija), kuras izaugsme un sasniegumi vienas dienas ietvaros tikai ļoti konkrēti parāda, ko spēj liels skaits aktīvu iedzīvotāju. Neizbrīnītu mani nemaz, ja Stambula jau parīt būtu 1. vietā.

Vai Rīga būs 3niekā?

Visdrīzāk tieši pēdējās balsojuma dienās reālie pilsētu iedzīvotāju skaiti saliks pa plauktiņiem, kas ir liels un kas nav. Pieļauju variantu, ka Rīga pie vērojamās virzības cīnīsies tikai par 6-7 vietu, saprotot, ka pēdējās dienās sasparosies visi. Visnopietnākā cīņa tomēr būs pie “barjeras” t.i. 20-nieka robežas. Īpaši daudz pēdējās dienās sasmelt neizdosies tiem, kuri nebūs aktīvi balsojuši visu laiku, taču piemērām, tādai pilsētai kā Ņujorka nebūtu problēmu sabalsot arī 1. vietu, ja par balsojumu izziņotu TV un citos masu saziņas (lasīt – apstrādes) līdzekļos 3 dienas pirms balsojuma beigām.

Varbūt smieklīgi, kā cilvēki cīnās par to, lai viņu pilsētas vārds parādītos kaut kādā galda spēlē, kuru daži aktīvākie balsotāji ne reizi dzīvē nav spēlējuši. Un par šo monopola monopolistiem žetons. Reklāma lēta, bet efektīva.

Romantiku šim te sapratīs tikai mani vienaudži, kuri vairumā gadījumu auguši pilsētas vidē. Bija tādas spēļu konsules ar dzeltenām kārtridžām Žilitoni, tad Segas u.c., uz kurām tika laistas 8/16 bitu spēles. Pārliecības dēļ jebkāda veida datorspēles pārtraucu pirms gadiem pieciem, taču zināmas atmiņas un sajūtas ir mīļas arī līdz šim laikam. Taču tās, kuras saistās ar Disneja multenēm televīzijā (par to nākamajā postā) un tajā laikā drillētajām spēļu konsulēm ir daudz spēcīgākas. Starp citu, es savu melno aparātiņu, kurš manas ģimenes situētībai nebija no lētajiem, dabūju uz savu desmito dzimšanas dienu … mmm.

Šodien draugs parādīja lapu kurā var dabūt ne tikai visas man zināmo žilitona spēlīšu emulējamas datorversijas, bet arī pašu spēļu emulatoru. Emulators prasot diezgan lielu jaudu no datora, taču es to neizjutu. Tā nu (spētlaimes pārņemts) vairāk kā stundu kopā ar draugu, ar kuru bērnībā visu šo baudījām, sēdējām un pētījām to visu, kas bijis un izbijis un atdzīvojies, lai kļūtu nemirstīgs.

Emulatori un milzīgs apjoms nožēlojamo spēlīšu šajā saitā: http://pristavka.kulichki.net