E-lietu dienasgrāmata

Šis ir īss stāsts ar skumjām beigām. Secinājumus nāksies izdarīt pašiem.

Tātad par visu pēc kārtas. Kaut kad vēl atminamā bērnībā pirms gadiem padsmit mums mājās parādījās mazs zaļš kaktusiņš. Nu ap cm 8 līdz 10, ne vairāk. Katru gadu, kļūdams man arvien mīļāks, viņš stiepās un pletās līdz šogad kļuva par 64 cm garu resnu gurķi. Nu stilīgs bez gala.

Bet pirms pāris mēnešiem vajadzības spiests pārvietoju kaktusu ar visu podu no palodzes uz rakstāmgaldu blakus datoram, kur tas gaužām labi iederējās. Īsu brīdi pēc tam uzzināju, ka kaktusiem piemītot spēja absorbēt datora (sistēmbloks domāts) radīto starojumu, taču kaktuss pats no tā ejot bojā. Īsti par pilnu jau to neņēmu, bet dzīve parādīja ko citu. Kaktuss, kurš vēl šogad bija labi pastiepies un pieaudzējis vēl dažus centimetrus spilgti zaļās masas, ir pagalam. Apakšdaļā pilnīgi kļuvis mīksts un tumīgs. Un tas noticis gandrīz vai tiko.

Paņēmu atlikušos sīkos kaktusa piedēklīšus un iestādīju jaunā podā, lai sāktu visu garo kopšanas darbu no sākuma. Varbūt sakritība, varbūt nē, bet man tikai gribētos zināt, ko tas pats dators dara ar manu un mājinieku veselību.