E-lietu dienasgrāmata

Es, meitene no Vidzemes, tik dedzīgi iestājos par Jelgavu! Kāpēc?! Kam man to vajag?! Kāpēc tik dedzīgi nestāvu par savu dzimto Vidzemi, par vietu, kur dzīvoju, kur dzīvo mani vecāki, par vietu, kam vajadzētu man rūpēt visvairāk, kāpēc?!
Tāpēc, ka šoreiz nu tā ir gadījies, ka Jelgavā kandidē mans draugs Ivo Rubīns. Redzu reālu iespēju ko mainīt šajā pilsētā, diemžēl ne savā pilsētā, bet saprotu arī to, ka Jelgava nav kaut kur tālu Amerikas Ziemeļos…tā pati mūsu Latvija vien ir. Ar kaut ko ir jāsāk, kā vienmēr. Šoreiz šis sākums ir Jelgavā. Šis sākums ir Ivo, cilvēks, kuru es ļoti cienu un apbrīnoju un es viņam ticu un skaidri zinu, ka viņš domē neiesēdīsies siltā, mīkstā krēslā, nesacels kājas grieztos un nesmies par tiem, kas būs atdevuši savu balsi viņam, kā arī zinu, ka viņš izjūt atbildību pret tiem cilvēkiem, kas cer un tic, ka viņš ko mainīs, pret tādiem kā es…
Jocīgi gan ir raugoties uz citu partiju un kandidātu vēlēšanu kampaņu reklāmām, plakātiem utml. Neko labu jau nenodomāju, nodomāju par šo rakstu http://ivorubins.lv/2009/06/02/jelgava-korupcijas-nav/ domāju, ko cilvēki domā par Ivo, ko es pati par viņu domātu, ja nepazītu viņu personīgi…droši vien jau, ka pārsvarā arī neko labu, kārtējais rausējs, tāds pats kā visi citi, kas cenšas visus apvārdot, kas cenšas ko tik nedarīt, lai tiktu pie putras bļodas, bet te nu ir atšķirība. Atšķirība, kuru es zinu un par kuru varu dot savu godavārdu pat nebaidoties, ka Ivo varētu nodot – Ivo nav pašlabuma meklētājs, viņš nenostādīs savas intereses augstāk par savas tautas interesēm, kaut pašām nāksies ciest, bet tā jau ir viņa paša izvēle, viņa ceļš.
Ko varu piebilst?! Lai izdodas, lai izdodas pierādīt sevi, lai vārdi un domas realizējas, lai šajā ceļā atrodas vēl daudzi tādi Ivo, tādi kam nav vienalga, tādi, kas cīnās! Lai izdodas!
Es par Ivo, par Jelgavu, par Latviju, par mums!!!