E-lietu dienasgrāmata

E-lietu dienasgrāmatas galvenais redaktors ar kompāniju šodien (2007.06.05) bija aizdevies uz Francijas pavasara ietvaros notiekošā 9. Starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla MĀKSLA+KOMUNIKĀCIJAS pasākumu – izstādi – ar nosaukumu “Spektra ekoloģija”, kura apskatāma RIXC mediju telpā 11. novembra krastmalā 35.

Pēc uz ielas redzētā stingri tendenciozā plakāta, kurš redzams 27. maija rakstā “Vai Tu zini kaut ko par elektromagnētisko radiāciju Latvijā?” radās vēlēšanās uzzināt ko vairāk par šo tēmu no izstādes veidotāju skatu punkta, jo savas domas par mobilajiem starojumiem esmu jau paudis.

Izstāde notiek ļoti savdabīgā nelielā noliktavveidīgā telpā, kurā, šķiet, pirms dažiem gadiem esmu bijis Jaunās mūzikas festivāla “Arēna” ietvaros. Pirmais iespaids mulsinošs, jo īsti nav skaidrs, ko mums te īsti būtu tagad jāskatās.

Jau kārtējo reizei jāaizbildinās ar vienīgās nopietnās digitālās kameras līdzineesamību, un atkal viss bildēts ar SonyEricsson W610i. Apskati sākām ar centrā esošajām stikla vitrīnām, kurās atradās visādu starojumu mērierīces, kuru nosaukumus necentos iegaumēt. Tālāk kļuva interesanti, pienāca patīkama meitene, kura aptuveni zināja stāstīt, kas šis te viss ir un kas no tā būtu apskates vērts. Pirmais interesantais objekts bija maiss … jā – maiss, kuram cauri netiek nekādi starojumi, raidījumi t.i. maiss, kurā ielikts mobilais telefons nebūs sazvanāms, jo atradīsies ārpus zonas. Maiss saucas “Neredzamības soma” (“Invisibility bag”). Soma, kas ļauj apslēpt bezvadu ierīces no ārējās identifikācijas (sākot no personālām lietām līdz VEIKALU APLAUPĪŠANAI)!! šo visu kriminālo pieredzi var nodrošināt materiāls FlecTron Conductive Fabric vai kaut kā tā.

Tālāk ievērtējām Neredzamības mēteli, kurš mūs pašus pasargātu no starojumiem un neļautu mūs uztvert ar dažādām ierīcēm. Šoreiz pietrūka nekaunības palūgt, vai nevaru uzmērīt (pēc skata jau bija man par lielu). Bet neko jau daudz zaudējis nebūšu.

Bet tad tikām pie kaut kā, ko paši varējām ar saviem jaunās paaudzes aparātiem izmēģināt – “Faradeja gulta” (“Faraday Bed”). Faradeja gulta nodrošina aizsardzību pret elektriskajiem laukiem, mikroviļņiem un radioviļņiem. Naktī var mierīgi gulēt. Tā kā pārklājs bija acīmredzami caurspīdīgs, tad ietinām tur savus mobilos tālruņus, lai noskaidrotu, cik efektīvs šis materiāls ir. Ar vienu kārtu ir par maz, divkārtīgs materiāls spēja nosist mobilajam zonu līdz 1 strīpai (pirms tam bija visas 5). Bet jau trešā kārta piespieda gan W610i, gan nabaga K550i ziņot par “Tikai ārkārtas zvaniem” un bezzonu.

Tad devāmies pie pie sistēmas pieslēgtas puķes…

Kaut kāda pie telpauga pieslēgta mikroshēma reaģēja uz auga patikas un nepatikas izpausmēm.

Paglāstīju puķei pāris lapas, kas tai acīmredzami ļoti patika.

Zālē atrodas kādi 5 monitori, televizors un vēl šis tas. Teļļukā noskatījāmies biedējošu īsfilmiņu par to, kā mobilie telefoni pārņem pasauli un padara mūs par … Nu apmēram tā, bet daudz interesantu faktu par to, kā top mikroshēmu materiāli.

Tad palasījāmies arī par dažādu starojumu ietekmi uz mūsu veselību. Kas attiecas uz WiFi, tad mana pārāk biežā atrašanās pusmetru no WiFi rūtera un 5cm distancē no mana portatīvā WiFi raidītāja tiešām nekādas veselības uzlabošanas pazīmes nerada. Diezgan pretēji, bet varbūt tikai manas iedomas un pāris sakritības, kurām es neticu.

Šis ir tas materiāls, kura maisiņos amerikā droši ne viena vien tonna preču nepamanīta izslīdējusi no labākajiem veikaliem.