Blogera goda kodekss
Atbildība par savu likteni – tas ir nevis slogs, bet brīvība
Ja piekrītat, ka tā patiešām ir, tad kas ir atbildība par citu cilvēku likteņiem?
Šajā mirklī izšķiras nākotne. Šinī mirklī izšķiras tas, ko rakstīšu nākamajā rindkopā. Bet šajā mirklī izšķiras arī tavs un vismaz vairāk kā simt citu cilvēku likteņi. Jo tūlīt izlasīsiet tieši to, ko pirms laika būšu uzrakstījis, neatkarīgi no tā, kas tas ir … Domu sapratāt. Atslēgas vārds – atbildība.
Un atslēgas vārdam par godu sāku veidot blogera goda kodeksu, kuru varat papildināt, jo daudziem no jums šajā ziņā pieredze ir krietni lielāka. Šobrīd šeit manas domas, kā vajadzētu būt. Šāds te katrā ziņā nederēs slēgtiem blogiem, kuri tiešām kalpo kā personīgās dienasgrāmatas.
1) Cienīt savu lasītāju laiku – rakstīt tikai būtiskās lietas;
2) Rūpēties par sabiedrības veselīgu zināšanu bāzi – rakstīt tikai patiesību;
3) Cienīt citus blogu un portālu veidotājus – vienmēr norādīt avotu, ja raksta informācijas avots ir kāds cits resurss internetā;
4) Uzticēties lasītāju veselajam saprātam un uztverei – veidot savu blogu ērtu un viegli lasāmu;
5) Draudzēties ar Googli – norādīt konkrētus un atbilstošus atslēgas vārdus (u.c. u.c. u.c.);
6) Rūpēties par XHTML/CSS dizaineru sirdsmieru un veidot lapas izvades kodu valīdu;
7) Ar savu darbību veicināt attīstību – vienmēr piedāvāt iespējamos risinājumus problēmām un nepilnībām, ar kurām bloga veidotājs saskāries, analizējot citus tīkla resursus;
8 ) Rūpēties par konfliktu izbeigšanu, ja tādi komentāros vai raksta dēļ radušies;
9) Cienīt WordPress veidotājus un atstāt kājenē linku uz veidotāju mājāslapu;
10) Rūpēties par valodas tīrību – savu sašutumu ietērpt tikai estētiski baudāmos lamuvārdos 
.
Parasti esmu nopietns, arī šeit, bet tikai ne šodien. Esmu brīvs cilvēks ar savu viedokli par to, kādā virzienā zeme griežas. Mans ikdienas darbs saistīts ar IT un medicīnas IT risinājumiem, lielāko daļu sava brīvā laika ziedoju latviešu kā tautas interešu aizstāvībai un tās pašapziņas celšanai.
vie, nafig tur tas sestais punkts? kāds sakars blogošanai ar tehnisko pusi? jun kāds sakars goda kodeksam ar kodu?
es tevi lasīšu, ja tu rakstīsi sakarīgi un būsi padarījis man to savu tekstu lasāmu (ievietot kaitinošu sandy komentāru)
un devīto punktu tikpat labi var apnievot ar trešo punktu
un tev vispār nepareiza laika zona wordpressā uzlikta, tagad tūliņ būs pusdivi
3. un 9. punkts kopā … varbūt un diez vai.
6. punkts tev jautrībai
, bet iebilde vietā – 2. versijā likšu klāt * zvaigznītes visiem punktiem, kurus objektīvu apsvērumu dēļ nevar izpildīt tiek, kuri veido tikai savu blogu saturu. Šajā gadījumā kodeksu rakstīju sev. Pie universalizēšanas tad jastrādā. Draudzēšanās ar Googli jau arī tad ir tehnisks joks.
laika zona ir ok (tagad). dīvaini, ka jāliek +3 nevis +2 …. laikam mūsu vasaras laiks nav pa prātam (kodam)
Nu nezinu nezinu, stulbi man liekas kaut kādi goda kodeksi. Tikpat stulbi, kā, piemēram, visi rakstītu vienu un to pašu. Teiksim, komentāri:
1) Cienīt savu lasītāju laiku – rakstīt tikai būtiskās lietas;
Kā tu atšķir būtiskas lietas no nebūtiskām lietām? Teiksim, kā un ko es ēdu brokastīs ir būtiska lieta? Drošvien ne, tavā skatījumā. Bet ja man gadās kas interesants, vai es nenormāli labi māku pasniegt to, kā es ēdu, tad sanāk man nevajag to drukāt? Nedomāju, ka šis punkts ir pareizs.
2) Rūpēties par sabiedrības veselīgu zināšanu bāzi – rakstīt tikai patiesību;
Atkal, kā tu vari zināt to, kas ir patiess un kas ne? Teiksim, es saku, ka būs lostam 9.ā sezona. Man liekas, ka tā ir patiesība, tev ne. Sanāk ieraksts atkal nenobulicēts.
4) Uzticēties lasītāju veselajam saprātam un uztverei – veidot savu blogu ērtu un viegli lasāmu;
Ko tas pie velna nozīmē? Kam kas ir ērti? Teiksim, laacz ir tuvredzīgs, so šamajam sanāk nedaudz palielināt tos burtus, tad sanāk ka tavs blogs ir neērti lasāms? Katram vajag savu, to tā viegli nenoteiksi, tāpēc jātaisa, lai pašam patīk. Gribu melnu, lasīsiet Jūs visi melnu. Tik un tā jēdziens ir “blogu lasīšana” nevis “bloga skatīšanās”, jo blogu jau apmeklē teksta, nevis dizaina dēļ.
5) Draudzēties ar Googli – norādīt konkrētus un atbilstošus atslēgas vārdus (u.c. u.c. u.c.);
Vispār, var jau arī nedraudzēties, t.i. likt gūglei neindeksēt lapu. Tas tā, ponta pēc, piebildei.
6) Rūpēties par XHTML/CSS dizaineru sirdsmieru un veidot lapas izvades kodu valīdu;
Kāds sakars lasīšanai/rakstīšanai ar CSS? Man, piemēram, nav valīds, un es neesmu redzējis, ka kāds sūdzas.
7) Ar savu darbību veicināt attīstību – vienmēr piedāvāt iespējamos risinājumus problēmām un nepilnībām, ar kurām bloga veidotājs saskāries, analizējot citus tīkla resursus;
WTF? Tas nozīmē, ka jālauž tik lapas vaļā un tad jāmet to visu blogā iekšā? No, seriously neiebraucu.
8 ) Rūpēties par konfliktu izbeigšanu, ja tādi komentāros vai raksta dēļ radušies;
Kāpēc? Interneta kari ir jauki, kad viens otru ne-pa-tēmu slēpti/neslēpti nodirš. Nopietni, tas ir kinda smieklīgi, it īpaši no malas. Tāds kā hiphopzzzz battle…
9) Cienīt WordPress veidotājus un atstāt kājenē linku uz veidotāju mājāslapu;
Kāds sakars blogera goda kodeksam ar linka atstāšanu uz wordpress.org. Jebšu ja kāds izmanto textpattern, vai programmējis pats, arī tāpat jāuzliek, a?
10) Rūpēties par valodas tīrību – savu sašutumu ietērpt tikai estētiski baudāmos lamuvārdos
.
Kāpēc tā? Ja vagag iedrukāt блÑдь, tad vajag un nekādiem jautājumiem te nevajadzētu rasties. Ja māki nobērt 250 lamuvārdus 300 vārdu stāstījumā, aber lūdzu, ja vien tas ir interesanti.
Viss pietiek, punkts.
viena no interneta žurnālu fundamentālajām atšķirībām salīdzinājumā ar tradicionālajiem masu saziņas līdzekļiem ir maksimāla autora un lasītāja atbrīvošana. autors raksta, ko grib (protams, kādi standarti tāpat paliek spēkā), savukārt lasītājs izvēlas savu individuālo saturu, ko patērēt.
tāpēc nevietā ir norādīt, ka rakstīšana par nebūtiskām lietām ir laika zagšana — loģiski ir pieņemt, ka lasītājs pats izvēlēties, ko lasīt, nevis viņam kāds uzspiedīs svešu dienas kārtību.
Piemini vel vienu punktu, speciali archijam: bloga mērķis diršot censties nomākt savus kompleksus, attiecībā uz mazo krāniņu
Viņš apvaiojās, ka es par šo bildi ( http://kapenes.neformat.lv/bildes/4l.jpg ) pateicu, ka šamais ir hiphop nēģeris.
Un gudrāk ir uzrakstīt garāku komentāru, ar pamatotu kritiku, nevis pateikt – mļa Ñцуко, pediņš. Iebaksti man tos rakstus ar pirkstu un pasaki kādi kompleksi. Savādāk tukši vārdi man gar ausīm paskrēja. Parādi man hiphopu, galvanais noliec mani ar atskaņām.
Šito bij domāts:
http://kapenes.neformat.lv/bildes/4.jpg
Archijam:
1) Ok, būtiski vai nebūtiski ir stiepjams jēdziens, protams, un ja tavas brokastis tiek super labi aprakstītas t.i. visiem nenormāli patīk, tad tā ir proza
Bet sausā atlikuma var būt arī nekāda. Un ko tu ēd brokastīs?
2) A lūk jau sākas – tā ir vispārējā ētika – tu vari kļūdīties, bet ja tu klaji bāz batonus, tad tu veido viedokli, ka blogeri melš. Tad pārējie, kuri iebāzti vienā maisā ar tevi, nepelnīti tiek uzskatīti par meļiem. Ja tu, zinādams un gaidīdams Lost nākamo sezonu, taisīsi postus par to, ka Lost vairs turpmāk nebūs, tad pats saproti atšķirību.
4) lielos vilcienos – bet ja taisīsi spilgti zaļu tekstu uz spilgti sarkana fona, tad tā jau ir lasītāja redzes bendēšana, varbūt sarkanu tekstu uz tāda paša sarkana fona. pieņemam vidusmēra lasītāju, kuram ir cilvēcīga krāsu uztvere.
5) xhtml/css dizaineris lielā mērā savu viedokli par blogu veido pēc tā, vai kods ir valīds (pazīstu vienu tādu, šis punkts bija mērķēts tieši viņam)
7) ja tu savā blogā paņem priekšā kādu jaunu projektu, nolīdzini to līdz ar zemi, nedirs un izbrāķe, tad beigās vismaz uzraksti, ko vajadzētu veidot savādāk – šitā tas bija domāts
8 ) Nekā jauka tur nav, pa to laiku kamēr tu ar kādu lecies, šis kāds taču varētu pagūt uzrakstīt kaut ko jēdzīgu un tu pats arī
9) WordPress džeku darbs vairumam tomēr ir pamats un pelnījis atsauci
10) ja tu māki rakstīt, arī bez lamuvārdiem vari spēcīgi iekost, ja vajadzīgs.
Nitro: tāpēc jau tas ir goda kodekss, jo tas ir kaut kas, uz ko tiekties. Ja tu spēj rakstīt par pietiekami nopietnām tēmām, kuras cilvēkiem tiešām interesē, tad nav pārsteigums, ka apmeklējums uzaug un visu, ko rakstīsi, šie cilvēki patērēs, jo būs pieraduši, ka raksti par (atkal tas vārds) būtiskām lietām. ja tev ir 600 apmeklētāju dienā, kuri lasīs tavu iedvesmojošo rakstu par putekļu sūcēja tīrīšanu, cerēdami sagaidīt kādu beigās kādu domugraudu, vai nezin ko sakarīgu iznākumā, bet izlasījuši 20000 vārdu garu tekstu, saprot, ka tiešām tā ir tikai tava šķaudīšana par mūsdienu putekļusūcēju neērtajiem maisiņiem, tad būs spiesti nospļauties un saprast ka pēdējās 5 minūtes ir zemē izsviestas. Kopsumma 600 X 5 / 60 = 50 stundas tavu lasītāju kopumā nozagta laika. Vairāk ka 2 diennaktis. Nu nez …
Un reāli jau paiet daudz vairāk laika sijājot informāciju, nekā patērējot to, ko esi meklējis.
visi punkti paarkaapjami ar attaisnojoshiem un logjiskiem. plus lasiitaajs izvelas kas ir kvalitatiivs raksts un kas nav, nejau tu. plus kas vienam garlaiciigs, citam iespeejams ljoti interesants.
nekas netiek nozagts.
ja es iesaaku lasiit kaada bloga raksut un tur ir kkas taads, kas man neinteresee, es tak nelasiishu taalaak
Kurš no augstākiem spēkiem ir teicis, ka jābūt tieši tā?
Atgādina padomju laiku vecmāmiņu domāšanu…
ok, ņemšu vērā, ka menthol.lv neko no tā nesagaidīt
Nemācēšu komentēt attiecībā uz sevi, jo mans blogs tiešām vairāk velk uz personīgo d-grāmatu. Un tur – kā gribu, tā rakstu. Attiecībā uz šo drīzāk varētu izveidot nelielu baneri “es ievēroju blogeru goda kodeksu” un apakšā saiti uz to, kas tas tāds ir. Ja vien kādam ir interese.
Tieši tā, nevajag no manis neko gaidīt, es nevienam neko neesmu parādā
Labiiii
Andrim : interesanta ideja, bet tad man jānoslīpē šis “kodekss”, lai nebūtu nekādu pārpratumu un nejēdzību.
archibald, esmu tikpat daudz hiphops, cik tu biznesmenis.
Blogera goda kodekss noīsinātā variantā turpmāk būs pieejams šeit: http://e-lietas.lv/blogera-goda-kodekss/ . Noīsināti tapa punkti, kuri drīzāk ir webizstrādātāja rīcības punkti nevis bloga veidotāja.
Eh.
1) Lūdzu objektīvi nodefinēt, nosaukt kritērijus, pēc kā izvērtēt, vai tēma ir “būtiska”. Ja jāpaļaujas tikai uz personīgo subjektīvo viedokli, kāda jēga no šāda punkta? Kurš tad raksta par lietām, kas viņam nav būtiskas?
2) Labi rūkts. Prasās piebilde, ka netīšas samelošanās gadījumā nedrīkst piemirst sevi izlabot un atvainoties.
3) Visparastākā etiķete, attiecināma uz jebkuru publisku rakstu darbu.
4) Vai tad ir tādi, kas tīšām taisa nelietojamus blogus? Ja nejauši (pats nesaprot, ka blogs nelietojams), šāds punkts viņam acis neatvērs. Ja saprot, bet nezin, ko darīt, šāds punkts viņam nepalīdzēs.
5) Kāda jēga no atslēgvārdiem? Google (u.c.) tak indeksē pēc satura, atslēgvārdus tieši izplatītā abuse dēļ praktiski neizmanto, cik zinu.
6) Lai nu būtu. Koda validitāte ir tīrākā sirdsapziņas lieta, brīvprātīgā goda kodeksā tai ir īstā vieta.
7) Mm. Manuprāt, ieteikumiem, par ko katram rakstīt savā blogā nav īstā vieta goda kodeksā.
9) Tātad es nevaru ievērot blogera goda kodeksu, ja nelietoju WordPress? Vai arī tagad jau “blog” un “WordPress” ir sinonīmi, kā savulaik “Internet” un “Internet Explorer”?
10) Lūdzu objektīvi nodefinēt, nosaukt kritērijus, pēc kā izvērtēt, vai lamuvārds ir “estētiski baudāms”. Ja jāpaļaujas tikai uz personīgo subjektīvo viedokli, kāda jēga no šāda punkta? Kurš tad (regulāri) lieto lamuvārdus, kas pašam nepatīk?